Žurnālistiem ir viegli sludināt caurspīdīgumu. Galu galā tas gandrīz vienmēr ir viņu interesēs. Baņķieriem un politikas veidotājiem lietas bieži vien nav tik skaidras.
Sistēmā, kurā pārkāpumi ir plaši izplatīti, nopietnai tīrīšanai būs tālejošas sekas. Draugi, kolēģi un kontaktpersonas var palikt bez darba – vai vēl ļaunāk.
Trauslā ekonomika var zaudēt vērtīgus ieņēmumus. Starptautiskie investori varētu nobīties. Citas institūcijas varētu nopelt asociācijas dēļ.
Daudz labāk par to klusēt, pārliecināties, ka jūsu organizācija rīkojas pareizi, un cerēt, ka pārējā nozare atrisināsies. Kāpēc pievērst starptautisko uzmanību iekšējām problēmām?
Tomēr, lai gan ir viegli saprast, kāpēc cilvēki klusē, ilgtermiņā bezdarbība var būt sliktāka.
Ņemiet piemēru no Latvijas. Februārī mazā Baltijas valsts izvilka iespaidīgu trifecta.
Nepilnu divu nedēļu laikā tās trešā lielākā banka bija spiesta slēgt darbību pēc tam, kad ASV varas iestādes to apsūdzēja institucionalizētā naudas atmazgāšanā. Centrālās bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču korupcijas apkarošanas amatpersonas aizturēja apsūdzībās par kukuļņemšanu. Un kāda cita vietējā banka izmantoja iespēju publiskot atsevišķus apgalvojumus par Rimšēviča izspiešanas kampaņu.
Mazs pārsteigums
Pieredzējušiem postpadomju apkaimes vērotājiem tas bija mazs pārsteigums. Latvijas nerezidentu bankas tika izveidotas 1990. gadu beigās, lai nodrošinātu drošu patvērumu skaidrai naudai no bijušajām padomju valstīm. Neizbēgami viņi kļuva par netīrās naudas kanālu.
Tikai pēdējā desmitgadē viņi ir bijuši iesaistīti Magņitska lietā, Krievijas veļas mazgātavā un Moldovas banku izkrāpšanā 1 miljarda dolāru apmērā. Pavisam nesen viņi tika apsūdzēti par palīdzību Ziemeļkorejas kodolprogrammas finansēšanā.
Lielāko daļu nozares pastāvēšanas Latvijas regulatori un politikas veidotāji ir padarījuši par astigmatiskāko acis. Tomēr 2015. gadā prātus koncentrēja draudi zaudēt dalību OECD.
Regulatoram tika veikts kapitālais remonts un veiktas darbības pret prasībām neatbilstošām bankām. Tika pasūtīts neatkarīgs audits. Vairākām nerezidentu bankām tika piemēroti bargi sodi. Viens no ļaunākajiem likumpārkāpējiem tika aizvērts. Cits bija spiests mainīt valdi.
Tas bija labs sākums, taču ar to nepietika. Ziņojumi par nepareizu darbību turpināja parādīties, savukārt politikas veidotāju ziņojumi bija neskaidri. Paši baņķieri stingri noliedza, uzstājot, ka jebkādas problēmas ir pagātnē un ka Latvija tiek negodīgi izcelta kritikai.
Strausa mentalitāte
Šīs strausu mentalitātes negatīvās puses mūsdienās ir pārāk acīmredzamas. Latvija ir bijusi pasaules ziņu dienaskārtības augšgalā nedēļām ilgi un visu nepareizo iemeslu dēļ. Tās banku reputācija ir sagrauta. Cerības atjaunot korespondentbanku saites ar cienījamiem rietumu spēlētājiem tagad ir tāls sapnis.
Par šausmīgu brīdinājumu kalpo arī Rimšēviča liktenis. Viņš var būt vainīgs un var nebūt vainīgs. Skaidrs ir tas, ka 17 amatā pavadītajos gados viņš nespēja iebilst pret pārkāpumiem banku sektorā. Neatkarīgi no apsūdzību iznākuma viņa mantojums tagad būs skandāls un negods.
Caurspīdība ir grūta. Bet galu galā, tāpat kā demokrātija, tā joprojām ir labāka par alternatīvām.
Saite uz informācijas avotu: www.euronews.com
Signal2forex.com - Labākie Forex roboti un signāli
