Ķīna saka, ka tā nebaidās no tirdzniecības kara ar ASV — tās rīcība liecina, ka Pekina ir nervoza

Ķīnas centrālās bankas lēmums samazināt banku rezervju apjomu liecina, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas varas iestādes kļūst nervozas par ieilgušo tirdzniecības karu ar ASV, sacīja eksperti.

Ķīna pagājušajā mēnesī 71 lappuses garā dokumentā uzstāja, ka tās ekonomika ir “ļoti noturīga” un Pekina nebaidās no tirdzniecības kara.

Pasaules ekonomikas forumā Tjandzjinā, Ķīnā septembrī, valsts vērtspapīru regulatora amatpersona sacīja, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija nevar darīt neko, lai Ķīnas ekonomikā būtiski ietekmētu. Ķīnas Vērtspapīru regulējošās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Fangs Sjinhajs sacīja, ka sliktākais, kas varētu notikt, ir ASV nodevu noteikšana visam Ķīnas importam, taču tas skars tikai 0.7 procentu punktus no Ķīnas izaugsmes.

Taču centrālās bankas rīcība, lai mazinātu spiedienu uz banku sektoru, liecina, ka situācija Ķīnā, iespējams, nav tik rožaina, atzīmēja eksperti.

"Ķīna, iespējams, piedzīvo savu sliktāko periodu kopš globālās finanšu krīzes. Visas ziņas ir pret to,” CNBC raidījumam “The Rundown” pirmdien sacīja Freizers Hovijs, neatkarīgs analītiķis, kurš ir sarakstījis grāmatas par Ķīnu un tās finanšu sistēmu.

"Viņi noteikti vēlas mazināt jebkādas runas par paniku vai gandrīz paniku... bet viņiem ir skaidrs, ka Ķīnā tas nenotiek kā parasti," viņš piebilda.

Ķīnas Tautas banka svētdien paziņoja par rezervju prasību normas (RRR) samazinājumu lielākajai daļai banku par 100 bāzes punktiem, kā rezultātā banku sistēmā tiks iepludināta skaidrā nauda 750 miljardu juaņu (109.2 miljardu ASV dolāru) apmērā. Taču centrālā banka apgalvoja, ka tās monetārā politika joprojām ir piesardzīga un neitrāla, nevis pielāgojama.

Neitrāla monetārā politika nozīmē, ka centrālā banka nemēģina ne palēnināt, ne stimulēt ekonomiku. Ja tiek teikts, ka politika ir labvēlīga, tas nozīmē, ka centrālā banka padara uzņēmumiem un mājsaimniecībām lētāku aizņēmumu iespējas, cerot, ka tie palielinās izdevumus un cels ekonomiku.

Neskatoties uz PBOC oficiālo nostāju, ka tās monetārā politika vēl nav labvēlīga, gada ceturtais RRR samazinājums notika, palielinoties tirdzniecības spriedzei starp Ķīnu un ASV un, iespējams, ievilksies ilgāk, nekā daudzi gaida, atzīmēja analītiķi.

Ieilgušais tirdzniecības karš, jo ASV ekonomika šķiet spēcīga, var novest pie tā, ka vairāk investoru izņems naudu no Ķīnas. Tāpēc Pekina veic preventīvus pasākumus, lai izvairītos no masveida investoru naudas aizplūšanas no savas finanšu sistēmas, sacīja analītiķi, piebilstot, ka tas varētu dot vēl vienu triecienu tās ekonomikai, kas jau tagad piedzīvo lēnāku izaugsmi.

“Es domāju, ka gada sākumā (RRR samazinājumi) vairāk bija saistīti ar aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas procesa izlīdzināšanu, tikai nodrošinot likviditāti bankām, kuras, iespējams, piedzīvoja kredītu krīzi, cenšoties ierobežot ēnu banku darbība un dažas citas nepastāvīgākas darbības," CNBC raidījumam "Squawk Box" pirmdien sacīja pētījumu firmas View from the Peak analītiķe Sindija Pondera-Buda.

"Ekonomiskā izaugsme Ķīnā palēninās, un jūs sākat redzēt, ka valdība ir aktīvāka, cenšoties nodrošināt stimulus," viņa piebilda.

PBOC jaunākais solis notika nedēļu ilgās valsts svētku beigās Ķīnā. Kad Ķīnas tirgi pagājušajā nedēļā tika slēgti, Honkongas akcijas kritās četras dienas pēc kārtas, jo investori arvien vairāk satraucās par to, ka sāk parādīties tirdzniecības kara ietekme. Eksperti bija gaidījuši, ka izpārdošana pāries uz Šanhajas un Šeņdžeņas fondu tirgiem, kad tie pirmdien tiks atsākti.

Taču RRR samazinājums maz nomierināja nervus, kad nedēļas tirdzniecības sākumā Ķīnas akciju tirgi paklupa. Šanhajā un Šeņdžeņā akcijas pirmdienas rītā saruka gandrīz par 3 procentiem, bet Honkongā – tuvu 1 procentam.

"Ķīna ir nedaudz nervoza. Šobrīd pret to ir tik daudz pretvējš, un es domāju, ka ir pareizi sagatavoties sliktākajam un gaidīt labāko,” CNBC raidījumam “The Rundown” pirmdien sacīja Singapūras Bankas fiksēto ienākumu nodaļas vadītājs Gerets Nikolsons.

Taču Nikolsons atzīmēja, ka, ja tirdzniecības situācija vēl vairāk pasliktināsies, Ķīnai būs vairākas sviras, lai glābtu savu ekonomiku, jo prezidentam Sji Dzjiņpinam ir "politiskais kapitāls".

“Es domāju prezidentu Sji, ja tā padomā, viņam nav jāuztraucas par vēlēšanām pēc sešiem, 12 mēnešiem, 18 mēnešiem. Viņam ir tāda stabilitāte, ka, ja viņam ir jāatgriež krāni, viņam nav jāuztraucas par teikšanu "tas izspiež budžetu pārāk daudz, pārāk daudz parādu"," piebilda Nikolsons.

"Viņš var uztraukties par parādu problēmām trīs, četrus, piecus gadus vēlāk," sacīja Nikolsons.

- CNBC Evelīna Čenga sniedza savu ieguldījumu šajā ziņojumā.