Parādi un deficīts nebūs tik slikti, kā baidījās, bet joprojām ir bīstami, saka CBO

Gan valsts parāds, gan budžeta deficīts pieaugs lēnāk, nekā prognozēts iepriekš, liecina jauni valdības dati, kas ir zemāku procentu likmju un katastrofu izdevumu samazinājuma rezultāts.

Kongresa budžeta birojs otrdien lēsa, ka valsts parāds nākamajos 141 gados pieaugs līdz 30% no ekonomikas, kas ir par 11 procentpunktiem zemāks nekā aģentūra prognozēja pagājušajā gadā. Paredzams, ka primārais deficīts jeb bruto parāds, atskaitot procentu maksājumus, šogad būs 2.4% no IKP, kas ir par aptuveni 0.3 procentpunktiem mazāk nekā prognozēts pagājušajā gadā. Līdz 2048. gadam primārais deficīts sasniegs 3% no IKP, kas ir par aptuveni 0.2 procentpunktiem mazāks nekā prognozēts pagājušajā gadā.

Aģentūra samazināja prognozi, jo izdevumi ārkārtas situācijām, piemēram, meža ugunsgrēkiem un viesuļvētrām, bija mazāki, nekā gaidīts. Prognozes par sociālās apdrošināšanas izdevumiem arī ir nedaudz zemākas par pagājušā gada līmeni, jo ir samazinājies saņēmēju skaits, sacīja aģentūra.

Taču viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē iespēju aplēses, ir gaidas par zemākām ilgtermiņa reālajām procentu likmēm jeb nominālo līmeni mīnus inflācija.

Laikā no 1990. līdz 2007. gadam 10 gadu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējā likme bija 2.9%. Otrdienas ziņojumā CBO paredzēja, ka reālā likme sasniegs 1.4% līdz 2029. gadam un 2.2% 2049. gadā.

Neskatoties uz tik zemām likmēm, CBO joprojām brīdināja, ka valsts parāds joprojām ir neilgtspējīgs.

"Tik liela deficīta izredzes daudzu gadu garumā un augstais parāds, kas no tā izrietētu, rada būtiskus riskus valstij un izvirza politikas veidotājiem būtiskus izaicinājumus," norādīja aģentūra.