Kāpēc UBS izvēlējās Ralfu Hamersu par izpilddirektoru?

Ziņas un viedoklis par finansēm

Šveices bankas UBS prezidents Aksels Vēbers un jaunais izpilddirektors Ralfs Hamers

Ralfs Hamers, tāpat kā daudzi cilvēki ING augšgalā, ir fantastisks pārdevējs. Būdams izpilddirektors, viņš ir ārkārtīgi labi runājis par Nīderlandes bankas digitālo progresu - galvenokārt mazumtirdzniecības jomā. Hamers sāka darboties ING strukturētajā finanšu nodaļā, bet lielāko savas karjeras daļu viņš pavadīja, vadot bankas dažādās valsts līmeņa operācijas, kas galvenokārt bija vērstas uz banku mazumtirdzniecību.

Tagad viņš kļūst par UBS izpilddirektoru - vienu no bankām Eiropā, kur masu tirgus digitālajai veiklībai neapšaubāmi nav tik liela nozīme, ņemot vērā tās bagātību pārvaldīšanas biznesa un investīciju bankas lielumu, kas vairāk paļaujas uz pielāgotiem produktiem un personiskām attiecībām.

Mazumtirdzniecības banku digitalizācija ir svarīga UBS, taču tikai tās vietējā tirgū Šveicē, kas UBS nekur nav tik dominējoša kā ING mazumtirdzniecības bizness. Hamersam ir pieredze ING neparasti starptautiskajā franšīzē, tāpēc viņš nav tikai holandiešu baņķieris. Ja UBS domā, ka tās Šveices bizness ir aktuāla problēma, kas tai jārisina, kāds acīmredzamāks risinājums varētu būt kāds, kurš labāk pārzina idiosinkrātisko Šveices vidi.

Tas rada jautājumu par to, kāds UBS vēlas būt ilgtermiņā - vai Hamersa pieņemšana darbā liek domāt, ka nākotnē tā vēlas spēlēt lielāku lomu ne tikai līdzekļu pārvaldībā, bet arī Eiropas banku nozarē?

Eiropas banka

Lai arī Šveice neatrodas Eiropas Savienībā, tas, cik lielā mērā UBS sevi uzskata par Eiropas banku, ir redzams iepriekšējā izpilddirektora karjerā, kuru Hamers aizstāj. Sergio Ermotti iepriekš bija Itālijas aizdevēja UniCredit izpilddirektora vietnieks. Ermoti ir Šveices un Itālijas, bet UBS priekšsēdētājs Aksels Vēbers ir vācietis un iepriekšējais Bundesbankas prezidents.

Hamersa laikā ING ir izdevies izcelties no Eiropas banku paketes, kas joprojām cīnās, lai atrastu vietu pēckrīzes pasaulē. Tas lielā mērā ir pateicoties tam, ka tiek uzsvērtas ING ilgstošās priekšrocības digitālās bankas jomā, it īpaši kaimiņvalstīs.

Tomēr pavisam nesen Hamersas digitālās-pirmās pieejas galvenais aspekts ir bijis mazāk izmantot internetu kā kanālu, lai pulcētu mazumtirdzniecības klientus ārzemēs, un vairāk par to, kā padarīt lētāku un vieglāku starptautiskas operācijas vadīšanu, sākot apvienot ING dažādās valstīs - līmeņa aizmugures biroji - kaut ko ļoti nedaudzajās citās bankās jau bija izdarījuši iepriekš.

Iespējams, ka šī starptautiskā operatīvā transformācija ilgtermiņā ir nodrošinājusi ING labo stāvokli, un tas ir prasījis pliku. Bet tas ne vienmēr ir bijis gluds, kā parādīja Euromoney padziļinātā iezīme Hamers un ING pagājušajā vasarā.

Baņķieru baņķieris

Hamersa lēmums atstāt šī procesa puslaiku varētu apdraudēt projekta panākumus. Rezultātā Nīderlandes baņķieriem tagad būs vēl vairāk pierādījumu par to, ka Nīderlandē ir ierobežoti atalgojuma ierobežojumi, it īpaši pēc ABN Amro baumotajām grūtībām nesen atrast jaunu izpilddirektoru.

Nīderlandes politiķi piespieda ING kāpt lejā, mēģinot ievērojami palielināt Hamersu algu 2018. gadā. Uzņēmuma vadītāju atalgojums ir bijis lielāks ING nekā ABN Amro, un tas ir vienāds ar vienaudžiem, piemēram, KBC un Nordea. Bet Hamers varēja viegli palielināt savu algu piecas reizes UBS, un līdzīgu algas pieaugumu viņš varēja atrast, piemēram, dodoties uz lielo banku Lielbritānijā.

Negodība par viņa samaksu ir padarījusi Hamersu par novēlotu banku baņķieri. Viņš arvien vairāk izteicās par negatīvajām likmēm. Viņš nostājās zemē, kad UniCredit šņaukājās ap Commerzbank, pēc tam, kad pagājušajā gadā tika pārtraukta pēdējās apvienošanās ar Deutsche Bank. Viņš ir arī sagatavojis sarunas ar darbiniekiem par darba vietu samazināšanu, kas saistīta ar ciešākas starptautiskās integrācijas izmaksu ietaupīšanas aspektiem.

Hamers, bez šaubām, priecāsies par pārtraukumu no zemā atalgojuma un naidīguma, ko baņķieri izjūt Nīderlandē, un šīs ir īpašības, kuras UBS un Vēbers cienīs. Cīņai ar centrālajām bankām par negatīvajām likmēm ir jānoiet tāls ceļš, it īpaši Šveicē, un tā ir īpaši izaicinoša tām bankām, kuras ir lielas mazumtirdzniecībā vai aktīvu pārvaldīšanā.