ECB priekšskatījums — meklējam padomus par PEPP likteni

Centrālās bankas ziņas

Mēs nesagaidām daudz jaunumus no gaidāmās ECB sanāksmes. Eiropas ienesīgums ir stabilizējies, kopš centrālā banka marta vidū “ievērojami paātrināja” PEPP pirkšanas tempu. Ekonomiskie dati starp sanāksmēm ir bijuši dažādi. Mēs uzskatām, ka politikas veidotāji tuvākajā laikā atjaunos šos negatīvos riskus ekonomikas perspektīvām, vienlaikus pievienojot optimistisku piegaršu notikumiem 2. pusgadā. Šķiet, ka tikšanās noritēja bez starpgadījumiem. Atjauninātās ekonomiskās prognozes tiks publicētas tikai jūnijā. Runājot par monetāro politiku, deputāti pagājušajā mēnesī atzīmēja, ka PEPP pirkums palielināsies un turpināsies līdz jūnijam. Tas liecina, ka šomēnes nekādas izmaiņas nav gaidāmas. Tomēr marta protokoli, kā arī nesenās deputātu runas liecināja, ka pēc jūnija varētu būt stingras debates par PEPP nākotni.

Eirozonas biznesa apsekojums uzrādīja spēcīgu uzticības uzlabošanos. Eiropas Komisijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs martā palielinājās par +7.6 punktiem līdz 101. Indekss pirmo reizi kopš pandēmijas paaugstinājās virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Tikmēr nodarbinātības gaidu rādītājs mēneša laikā pakāpās par +6.8 punktiem līdz 97.7 punktiem. Atsevišķi IHS Markit saliktais PMI martā pieauga līdz 8 mēnešu augstākajam līmenim 53.2. Pievienotajā ziņojumā norādīts, ka uzņēmējdarbības aktivitāte "atgriezās martā, atgriežoties pie izaugsmes pēc četru mēnešu krituma". Tā piebilda, ka "apstrādes rūpniecība plaukst, ko vada ražošanas pieaugums Vācijā, un smagi cietušais pakalpojumu sektors ir pietuvojies stabilizācijai, jo mēneša laikā vēl vairāk uzlabojās optimisms par perspektīvām". Tomēr inflācija joprojām ir mērena. Galvenais PCI martā pieauga līdz +1.3% y/y, salīdzinot ar vājo +0.9% līmeni februārī. Pamata PCI samazinājās līdz +0.9% y/g no februāra +1.1%.

Atkārtoti uzsverot, ka tuvākā termiņa riski ir vērsti uz lejupslīdi, politikas veidotāji varētu pievienot optimistiskāku toni attiecībā uz augšupvērstiem riskiem gada otrajā pusē. Kā iepriekš šomēnes ieteica prezidente Kristīne Lagarda, “pasaules pieprasījuma uzlabošanās, ko veicināja arī ievērojami ASV fiskālie stimuli, un vakcinācijas kampaņu progress rada augšupvērstus riskus”. Tomēr politikas veidotāji joprojām būtu noraizējušies par inflācijas perspektīvām. Kā 14. aprīlī ierosināja viceprezidents Luiss de Guindoss: “Vāja pieprasījuma un ievērojamā atslābuma dēļ darba un preču tirgos pamatā esošais cenu spiediens joprojām ir neliels”.

Marta sanāksmē ECB paziņoja, ka aktīvu pirkumi saskaņā ar PEPP "nākamajā ceturksnī tiks veikti ievērojami ātrāk". Mēs novērojam, ka pirkumu temps palielinājās martā un aprīļa pirmajās nedēļās. Neto pirkums martā pieauga līdz 73.52 miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā pagājušā gada jūlija. Pieņemot tādu pašu ikmēneša tempu, aktīvu pirkšana PEPP varētu turpināties līdz 1. ceturksnim. Mēs uzskatām, ka dalībnieki diskutēs par to, vai "paātrinātais" pirkšanas temps turpināsies arī pēc jūnija. Marta minūtes atklāja, ka lēmums palielināt pirkšanu nebija vienprātīgs. Patiešām, abu nometņu dalībnieki pēdējo nedēļu laikā ir bijuši skaļi. Piemēram, Fransuā Vilero de Galhau izvirzīja ideju par “iespējamu PEPP izslēgšanu līdz 22. gada martam” un “APP ir nedaudz pielāgojušies” pēc PEPP beigām. Tikmēr Klāss Knots ierosināja, ka ECB varēs sākt “pamazām atcelt pandēmijas ārkārtas pasākumus” no 2022. ceturkšņa.

Pārējie politikas pasākumi paliks nemainīgi – Aktīvu iegādes programma (APP) (tradicionālā QE) ir 20 miljardi eiro mēnesī un depozīta likme -0.5%.